Latvijas Māsu Asociācija
COVID 19: jaunāko informāciju skatīt šeit.

Aktualitātes › Par dīkstāvi un atbalsta pasākumiem nozarēm, uzņēmumiem un darbiniekiem

30/03/2020

Lai saistībā ar Covid-19 sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem ir pieņemti vairākie likumi un MK noteikumi. Tie paredz virkni atbalsta pasākumu nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, ko turpmāk nodrošinās VID.

PAR DĪKSTĀVI 

Ņemot Darba likuma 74.pantā noteikto gadījumos, kad reāli darba nav (dīkstāve), bet darba līgums ir spēkā, darba devējam ir pienākums maksāt darbiniekam algu. Savukārt 2020.gada 20.marta likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (turpmāk – likums) 14.pants nosaka, ka šajā gadījumā (Covid-19) darba devējs var nepiemērot darba likuma 74.pantu.

2020.gada 24.marta MK noteikumu Nr.152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 152) izpratnē par dīkstāves pabalstu uzskata pabalstu, ko izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

MK noteikumu Nr.152 6.punkts nosaka, ka dīkstāves pabalstu nosaka, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja VID deklarētajiem datiem), 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartās nozares darba devējs iesniedz VID līdz 2020. gada 25.aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu (turpmāk – iesniegums) par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25.datumam.

Par krīzes skarto nozaru darba devējiem ir uzskatāmi darba devēji, kuri veic saimniecisko darbību pamatdarbības nozarē, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos par krīzes skartajām nozarēm (sk. MK noteikumos Nr. 151 “Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija” noteiktās nozares), un kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50 procentiem, salīdzinot ar 2019.gada martu.

 

MK noteikumu Nr.152 9.punkts nosaka, ka ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartās nozares darba devēja ir galvenā ienākumu gūšanas vieta (iesniegta nodokļu grāmatiņa). Ja nodokļu gāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu šādam darbiniekam izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.

Aizpildot iesniegumu jānorāda apliecinājums, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas. Turklāt ņemams vērā tas, ka laikposmā, kad darbiniekam piešķirts dīkstāves pabalsts, slimības pabalstu neapmaksā.

 

Jāņem vērā, ka sakašņā ar MK noteikumu Nr.152 10.punktā noteikto VID dīkstāves pabalstu nepiešķirs šādos gadījumos:

10.1. ja krīzes skartās nozares darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas;

10.2. ja krīzes skartās nozares darba devējam 2020. gada 7. martā nodokļu parāds ir vairāk nekā 150 euro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu;

10.3. ja krīzes skartās nozares darba devējs ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;

10.4. ja krīzes skartās nozares darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;

10.5. ja krīzes skartās nozares darba devējs iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 euro apmērā;

10.6. ja krīzes skartās nozares darba devēja saimnieciskās pamatdarbības veids (atbilstoši NACE 2. redakcijas klasifikācijai) uz 2020. gada 1. martu neatbilst Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajam (paziņotajam) pamatdarbības veidam;

10.7. ja krīzes skartās nozares darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pamatojumu atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšpunktam vai Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot darba devēja iesniegumu, konstatē, ka darbinieka dīkstāves iestāšanās nav saistīta ar krīzes ietekmē radītajiem apstākļiem;

10.8. ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc 2020. gada 1. marta;

10.9. krīzes skartās nozares darba devēja valdes un padomes locekļiem;

10.10. par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts;

10.11. darbiniekiem, kuri vienlaikus ir nodarbināti valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā, saņem vecuma, izdienas vai invaliditātes pensiju vai veic saimniecisko darbību;

10.12. valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās un to kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem;

10.13. krīzes skarto nozaru darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātajam;

10.14. ja krīzes skarto nozaru darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz trīs procentus no darba devēja attiecīgā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī – trīs procentus no darba devēja iepriekšējā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas);

10.15. ja krīzes skartās nozares darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 euro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 euro

Ar visu informāciju var iepazīties ŠEIT.