Latvijas Māsu Asociācija

            Preambula

Māsu profesijas galvenie darbības pamatuzdevumi ir veicināt veselību, veikt preventīvus pasākumus veselības veicināšanā un slimību profilaksē, palīdzēt veselības nodrošināšanā, uzturēšanā un atjaunošanā, atvieglot ciešanas.

I.  Vispārīgie nosacījumi

  1. Ētikas kodekss nosaka māsu profesionālās ētikas pamatprincipus, tiesības, pienākumus un uzvedības normas, kas jāievēro saskarsmē ar pacientu/klientu, veselības aprūpes komandu un sabiedrību.
  2. Ētikas kodeksa mērķis ir veicināt ētikas principu ievērošanu māsu profesionālajā darbībā.
  3. Ētikas kodekss ir saistošs visām Latvijas Republikas māsām un Māszinības studiju programmas studentiem.
  4. Ētikas kodekss ir balstīts uz principiem un standartiem, kas formulēti Eiropas Padomes Konvencijā par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā, Starptautiskās Māsu padomes ētikas kodeksā, Pasaules Medicīnas asociācijas medicīnas ētikas kodeksā, Pasaules Medicīnas asociācijas Helsinku deklarācijā.
  5. Cieņa pret cilvēka dzīvību un veselību, līdzcietība, atbildība, zināšanas, profesionālisms, godprātība, taisnīgums, atklātība, atvērtība, laipnība, autonomija un koleģialitāte ir māsu korporatīvās kultūras vērtības.
  6. Sūdzības par Ētikas kodeksā noteikto normu pārkāpumiem izskata Latvijas Māsu asociācijas Ētikas komiteja saskaņā ar tās nolikumu.

II. Māsa un profesionālā darbība

  1. Veicot darba pienākumus, māsa ar savu profesionalitāti, rīcību, uzvedību, attieksmi un izskatu dara godu savai profesijai un veicina profesijas prestižu.
  2. Māsa profesionālos pienākumus pilda godprātīgi, neizmantojot sava ieņemamā amata priekšrocības, lai gūtu personīgo labumu sev vai citai personai.
  3. Māsa darbojas pacienta/klienta interesēs un atturas no tādas rīcības, kas varētu nodarīt kaitējumu pacientam/klientam vai radīt šaubas par māsas godīgumu. Māsa atbild par savas rīcības vai bezdarbības radītajām sekām.
  4. Māsas atbildība ietver pašpilnveidošanos, vispārpieņemto morāles normu ievērošanu, kļūdu un nepilnību atzīšanu un labošanu.
  5. Māsa kritiski izvērtē savas profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences, veicot vai deleģējot aprūpes pasākumus.
  6. Veicot veselības aprūpes pasākumus, māsa atbilstoši savai kompetencei kritiski izvērtē tehnoloģiju un zinātnisko sasniegumu pielietojumu drošību attiecībā uz personu.
  7. Māsa atsakās no pacienta/klienta dāvanām un piedāvājumiem, ja to pamatā ir vēlme iegūt priviliģētu aprūpi vai attieksmi.
  8. Māsa rūpējas par savu veselību un nepieciešamības gadījumā vēršas pie veselības aprūpes speciālistiem, lai neapdraudētu pacientu/klientu drošību un savas spējas nodrošināt aprūpi.

III. Māsa un sabiedrība

  1. Māsas profesionālā atbildība ir attiecināma uz sabiedrību, kurai ir nepieciešama veselības aprūpe.
  2. Māsa, veicot veselības aprūpi, veido pozitīvu veselības aprūpes vidi, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, respektētas pacienta/klienta vērtības un reliģiskie uzskati.
  3. Māsa piedalās apkārtējās vides tīrības nodrošināšanā un aizsardzībā pret piesārņošanu un destrukciju un aktīvi iesaistās sabiedrības vides ilgtspējīgas saglabāšanas procesos.
  4. Sabiedrība ciena un respektē māsas profesiju un tās profesionālo darbību.
  5. Māsas profesionālajā darbībā nav pieļaujama apzināta maldu un nepatiesības izplatīšana sabiedrībā.

IV. Māsa un profesija

  1. Māsa uzņemas aktīvu lomu profesijas un klīniskās aprūpes standartu pilnveidošanā un pielietošanā veselības aprūpes procesā.
  2. Māsa pilnveido zināšanas, prasmes un kompetenci mūžizglītības kontekstā, uzņemas aktīvu lomu pētniecībā, lai īstenotu ilgtspējīgu attīstību veselības aprūpē.
  3. Māsa sadarbojas ar profesionālajām un nevalstiskajām organizācijām, piedalās darba grupās sociālekonomiski taisnīgas un drošas darba vides veidošanai un saglabāšanai.

V. Māsa un pacients/klients

  1. Māsa rīkojas, darot labu un nekaitējot pacientam/klientam.
  2. Māsa saprotamā formā sniedz pacientam/klientam pietiekamu informāciju par aprūpes nepieciešamību un savām darbībām atbilstoši māsas kompetencei, ņemot vērā pacienta/klienta vecumu un spēju uztvert informāciju.
  3. Māsas profesionālajā darbībā nav pieļaujamas situācijas vai apstākļi, kad pacients/klients tiek apzināti maldināts vai sniegta nepatiesa informācija; jebkura šāda rīcība tiek uzskatīta par neētisku.
  4. Māsa sniedz pacientam/klientam kvalitatīvu, profesionālu aprūpi, nodrošinot pacienta tiesības un vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no personas rases, tautības, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, seksuālās orientācijas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.
  5. Māsa veicina pacienta/klienta līdzdalību veselības aprūpes plānošanā un īstenošanā.
  6. Māsa ciena rīcībspējīga pacienta/klienta tiesības atteikties no ārstēšanas un veselības aprūpes pat tad, ja šāds atteikums varētu kaitēt viņa veselībai. Māsa informē par šādu gadījumu ārstu.
  7. Māsa izprot un ievēro pacientu/klientu un darba vides drošības prasības. Neatbilstības gadījumā māsa par to ziņo tiešajam vadītājam.
  8. Māsa veic visu iespējamo, lai aizsargātu pacienta veselību un dzīvību, kā arī nepieļauj tādu trešās personas rīcību, kas var kaitēt pacienta veselībai un dzīvībai. Pacienta aizsardzības nolūkos māsa var lūgt palīdzību citām ārstniecības vai atbalsta personām, tiesībsargājošajām u.c. iestādēm.
  9. Māsa ar cieņu attiecas pret mirstoša pacienta tiesībām uz humānu, cieņpilnu un līdzcietīgu aprūpi.

VI. Māsa un konfidencialitāte

  1. Māsa nodrošina pacienta personas datu konfidencialitāti. Pacienta personas datu izpaušana atļaujama tikai saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
  2. Citiem veselības aprūpes speciālistiem pacienta/klienta konfidenciāla rakstura informāciju drīkst izpaust tik daudz, cik katram nepieciešams zināt, lai veiktu savus profesionālos pienākumus.

VII.  Māsa un izglītība

  1. Māsa ir personīgi atbildīga par savas profesionālās kompetences uzturēšanu un nepārtrauktu profesionālo attīstību, paplašinot zināšanas un prasmes tālākizglītībā, kas nepieciešamas drošai, efektīvai aprūpes māsu praksei un veselības aprūpes nozares ilgtspējīgai attīstībai.
  2. Māsa, piedaloties zinātniskos pētījumos, balstās uz Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem dokumentiem.
  3. Māsa ar cieņu izturas pret studentiem un rāda priekšzīmi saskarsmē ar pacientiem un citām personām. Māsa pasniedzēja studentus iepazīstina ar Ētikas kodeksā noteiktajām prasībām.

VIII.  Māsa un sadarbība

  1. Māsa rīkojas atklāti, koleģiāli, iecietīgi, cienot sevi un citus darbiniekus, veido demokrātiskas un līdztiesīgas attiecības, konstruktīvi sadarbojas konfliktsituācijās, izvēloties tādu saskarsmes veidu un uzvedību, kas neaizskar citu cilvēku pašcieņu.
  2. Māsa veido attiecības uz savstarpējas cieņas, tolerances un labvēlīgas attieksmes pamata, kas nepieļauj diskrimināciju tautības, rases, dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas, politisko, filozofisko vai reliģisko uzskatu, ieņemamā amata, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai veselības stāvokļa dēļ.
  3. Māsa jebkuru kolēģu neētisku rīcību vai situāciju, kas nav savienojama ar ētikas principiem, analizē un novērš veselības aprūpes komandā. Ja problēmu nav iespējams atrisināt šajā līmenī, māsas profesionālais pienākums ir ziņot par kolēģu ētikas normu pārkāpumiem citām institūcijām.
  4. Māsa darba vidē neveido romantiskas un seksuālas attiecības ar pacientiem/klientiem.
  5. Veselības aprūpē nav pieļaujami mēģinājumi iegūt autoritāti, diskreditējot kolēģus.