Nedēļas pētījums: “Pāreja no 24 stundu dežūrām uz drošākiem darba grafikiem Latvijas veselības aprūpē” / “Transition from 24-Hour Shifts to Safer Work Schedules for Nurses in Latvian Healthcare: Policy Analysis and Recommendations”
Lai parādītu, ka Latvijā norit spēcīga un profesionāla māsu pētniecība, turpmāk reizi nedēļā izcelsim vienu pētījumu, ko radījušas Latvijas māsas. Šonedēļ – pētījums par tēmu, kas skar ļoti daudzas no mums un tieši ietekmē gan veselību, gan aprūpes kvalitāti: garās maiņas un 24 stundu dežūras.
Nedēļas pētījums: “Pāreja no 24 stundu dežūrām uz drošākiem darba grafikiem Latvijas veselības aprūpē” / “Transition from 24-Hour Shifts to Safer Work Schedules for Nurses in Latvian Healthcare: Policy Analysis and Recommendations” Cerela-Boltunova & Klaviņa, 2025
Pētījums parāda satraucošu realitāti:
· aptuveni 60% Latvijas māsu regulāri strādā ilgāk par 12 stundām,
· 38% māsu vismaz reizi mēnesī veic 24 stundu dežūru.
Šie skaitļi atklāj sistēmisku problēmu – hronisku personāla trūkumu, kas Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā, un darba organizācijas modeļus, kas ilgtermiņā nav ilgtspējīgi.
Balstoties starptautiski atzītos noguruma un atjaunošanās modeļos, autores skaidro, kā ilgstošas dežūras ietekmē māsu veselību: pieaug nogurums, parādās miega traucējumi, trauksme un koncentrēšanās grūtības. Šīs izmaiņas tieši palielina kļūdu risku aprūpē. Pētījumā un starptautiskajos datos uzsvērts:
· pēc 12 stundu darba kļūdu risks pieaug divkārt,
· pēc 17 stundu nomodā reakcijas laiks kļūst līdzīgs vieglam alkohola reibumam.
Daudzās ES un OECD valstīs 24h dežūras jau atceltas, pārejot uz 8–12 stundu maiņu sistēmām, kas būtiski uzlabo personāla labbūtību un pacientu drošību. Latvijai rakstā piedāvāti četri konkrēti risinājumi: pāreja uz 12 stundu maiņām, 16 stundu darba laika ierobežojums, modulāras maiņas (piemēram, 2 × 6 h vai 3 × 8 h) un elastīgi grafiki, kas pielāgoti nodaļu specifikai.
Lai reformas būtu iespējamas, pētījumā skaidri definēti priekšnosacījumi: normatīvo aktu maiņa, papildu personāls un finansējums, vadības apmācība, digitālu grafiku ieviešana, pilotprojekti un regulāra kvalitātes monitorēšana.
Šis pētījums ir būtisks ieguldījums diskusijā par veselības aprūpes kvalitāti un ilgtspēju Latvijā. Tas ne tikai izgaismo situācijas nopietnību, bet arī sniedz pamatotus risinājumus, kas var uzlabot darba vidi māsām, mazināt izdegšanu un nodrošināt drošāku aprūpi pacientiem.
Pilns raksts pieejams šeit: https://www.mdpi.com/1660-4601/22/11/1736