LMa reģistrācijas gadadiena.
1993. gada 8. jūlijā Latvijas Māsu asociācija tika oficiāli reģistrēta kā brīvprātīga sabiedriska profesionālā organizācija.
Latvijas Māsu asociācijas stāsts ir īpašs ar to, ka tas ir stāsts par profesijas pašapziņu. Par spēju apvienoties tad, kad nepieciešama kopīga balss. Par spēju ieraudzīt, ka māsas darbs nav tikai klātbūtne aprūpē, bet arī zināšanas, atbildība, lēmumi, profesionālā spriestspēja un ikdienas cilvēcība. Šis stāsts ir veidots ar gadiem ilgu darbu konferencēs, nodaļās, auditorijās, komisijās, profesionālās sarunās, grūtās maiņās un atbildīgos klusuma brīžos pie pacienta.
Latvijas Māsu asociācija ir veidojusi profesijas vienotību laikā, kad veselības aprūpes sistēmai bija nepieciešams skaidrs profesionāls balsts. Tā ir palīdzējusi stiprināt izpratni par to, ka māsu darbs ir neatņemama ārstniecības procesa sastāvdaļa un ka aprūpes kvalitāte nav iespējama bez augsta profesionāla līmeņa, bez izglītības un bez sistēmiskas attīstības.
Asociācija ir palīdzējusi uzturēt profesionālo standartu domāšanu, sekmējusi tālākizglītības kultūru un uzturējusi domu, ka māsas profesijai ir gan savas saknes, gan sava nākotne.
Patiesi cienīt profesiju nozīmē arī godīgi nosaukt tās izaicinājumus. Šodien veselības aprūpe Latvijā un Eiropā kļūst arvien sarežģītāka. Pacientu aprūpe ir daudzslāņaina, sabiedrība noveco, tehnoloģijas maina darba vidi, bet profesijai vienlaikus jāsaglabā cilvēciskais kodols. Māsai jāspēj būt gan augsti kompetentai speciālistei, gan mierinošai klātbūtnei, gan drošības garantam, gan komunikācijas tiltam starp pacientu, ģimeni un ārstniecības komandu. Šī loma kļūst plašāka, un līdz ar to aug arī prasības pēc zināšanām, atbalsta, profesionālās autonomijas un taisnīga novērtējuma.
Asociācija nav tikai svinīgs nosaukums un vēsturisks mantojums. Tā ir vieta, kur profesija formulē savu balsi. Tā ir telpa, kur tiekas pieredze un nākotne. Tā ir platforma, kurā iespējams ne tikai runāt, bet arī ietekmēt, proti, domāt par profesijas reformu, par kompetencēm, par tālākizglītības kvalitāti, par normatīvo vidi, par reģionu vajadzībām, par profesijas prestižu un par to, kādu aprūpi mēs vēlamies redzēt Latvijā pēc pieciem, desmit un divdesmit gadiem.
Lai Latvijas Māsu asociācija arī turpmāk ir vieta, kur māsu balss ir dzirdama, kur profesionālie jautājumi tiek risināti ar cieņu un kompetenci, kur sadarbība ir stiprāka par nogurumu, un kur profesijas nākotne tiek būvēta nevis vienatnē, bet kopā.
Mēs ticam, ka šī organizācija arī turpmāk būs būtiska daļa no Latvijas veselības aprūpes attīstības. Ticam, ka tās spēks turpinās augt, ja saglabāsim vienotību un drosmi. Ticam, ka profesijas vērtība būs arvien skaidrāk redzama, ja paši to konsekventi stiprināsim. Un ticam, ka katra māsa, kura strādā ar sirdi, zināšanām un atbildību, iemieso to labāko, ko var dot sabiedrībai.
Turpināsim mācīties. Turpināsim sadarboties. Turpināsim skaidri un pārliecinoši aizstāvēt māsu profesijas nozīmi Latvijā. Un turpināsim katru dienu atgādināt gan sev, gan sabiedrībai, ka stipra veselības aprūpe sākas ar stiprām, cienītām un vienotām māsām. Lai netrūkst spēka, gudrības, vienotības un gaismas turpmākajiem gadiem.
Lai asociācijai izdodas ne tikai saglabāt sasniegto, bet arī ar pārliecību virzīt profesiju jaunā izaugsmes posmā. Un lai ikviena māsa izjūt, ka šī organizācija ir viņas balss, viņas balsts un viņas profesionālā māja.
1989.gada 3. februārī notika pirmā Māsu konference, kurā pulcējās 324 māsas no 103 ārstniecības iestādēm un vienojās atjaunot Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu savienību.
Latvijas Māsu asociācijas valde
