Kā jūtas Latvijas māsas? Ieskats vienā no lielākajiem pētījumiem Eiropā
Kā jūtas Latvijas māsas?
Ieskats vienā no lielākajiem pētījumiem Eiropā
Autore: Agita Melbārde-Kelmere
Veselības aprūpes sistēma nav iedomājama bez māsām – viņas ir tās, kas ikdienā nodrošina nepārtrauktu pacientu aprūpi, emocionālu atbalstu un profesionālu kompetenci. Taču šo nozīmīgo darbu bieži pavada liela darba slodze, stress un nepietiekami novērtēti darba apstākļi. To apliecina viens no līdz šim lielākajiem pētījumiem Eiropā – “Mental Health of Nurses and Doctors (MeND)”.
Šo pētījumu īstenoja Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģions, un tas aptvēra 29 valstis, tostarp Latviju. Datu vākšana notika no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim, un tajā piedalījās vairāk nekā 122 000 veselības aprūpes darbinieku, no kuriem 90 000 respondentu dati tika iekļauti analīzē. Pētījuma mērķis bija izvērtēt ārstu un māsu psihisko veselību, labbūtību un darba apstākļus, analizējot tādus aspektus kā depresija, trauksme, pašnāvnieciskas domas, alkohola lietošana, kā arī darba vide un apmierinātība ar darbu.
Latvijas dati šajā kontekstā ir īpaši nozīmīgi – un vienlaikus arī satraucoši. Pētījums rāda, ka Latvija ir starp valstīm ar augstākiem psihiskās veselības riskiem veselības aprūpes darbinieku vidū. Depresijas simptomi var skart līdz pat pusei respondentu, savukārt trauksmes līmenis sasniedz pat 60%. Salīdzinājumā ar Eiropas vidējiem rādītājiem Latvijas dati liecina par izteiktāku psihiskās veselības risku, jo Eiropā kopumā depresijas vai trauksmes simptomus piedzīvo aptuveni katrs trešais veselības aprūpes darbinieks. Šie rādītāji liecina, ka arī Latvijas māsas piedzīvo būtisku psiholoģisko slodzi.
Ne mazāk satraucošs ir fakts, ka vairāk nekā 10% veselības aprūpes darbinieku ziņo par paškaitējuma vai pašnāvības domām. Šie rādītāji nav skatāmi atrauti no darba vides – tie ir cieši saistīti ar ilgstošu stresu, pārslodzi un nepietiekamu emocionālo un profesionālo atbalstu.
Darba apstākļi ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē māsu psihisko veselību. Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, māsas bieži ir pakļautas vardarbībai vai agresijai darba vietā. Vairāk nekā trešdaļa darbinieku piedzīvo draudus vai vardarbību, savukārt līdz pat 70% norāda uz regulāru agresīvu pacientu vai viņu tuvinieku uzvedību. Papildus tam, maiņu darbs un nakts stundas būtiski ietekmē gan fizisko, gan emocionālo pašsajūtu.
Arī darba slodze ir būtisks izaicinājums. Daļa māsu strādā vairāk nekā 50 stundas nedēļā, bieži neregulārā grafikā, kas ietver rotējošas un nakts maiņas. Šādi apstākļi ne tikai apgrūtina darba un privātās dzīves līdzsvaru, bet arī tieši palielina depresijas un trauksmes risku.
Tomēr pētījums atklāj arī būtisku paradoksu. Neskatoties uz grūtajiem darba apstākļiem, lielākā daļa māsu joprojām izjūt savu darba jēgu un nozīmīgumu. Aptuveni 64% māsu ir apmierinātas ar savu darbu, un 65% norāda, ka viņu darbs ir jēgpilns. Tas liecina par augstu profesionālo motivāciju un iekšējo pārliecību par sava darba vērtību sabiedrībā.
Kopumā pētījums iezīmē skaidru ainu – Latvijas māsas ir pakļautas augstam psihiskās veselības riskam, ko lielā mērā nosaka darba vide. Liela darba slodze, vardarbības risks un nepietiekams atbalsts būtiski ietekmē māsu labbūtību, kas savukārt var ietekmēt gan aprūpes kvalitāti, gan veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju kopumā.
Šie rezultāti aktualizē nepieciešamību mērķtiecīgi stiprināt māsu labbūtību, īpašu uzmanību pievēršot psihiskajai veselībai un atbalsta mehānismiem darba vidē. Veicinot māsu labbūtību un stiprinot psihisko veselību, iespējams sekmēt ne tikai aprūpes kvalitāti un pacientu drošību, bet arī veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju kopumā.
Galvenie pētījuma secinājumi
· Latvijas veselības aprūpes darbinieku vidū psihiskās veselības riski ir augstāki nekā vidēji Eiropā.
· Darba vide, tostarp liela darba slodze, maiņu un nakts darbs, vardarbības risks un nepietiekams atbalsts, būtiski ietekmē māsu labbūtību.
· Neraugoties uz sarežģītajiem darba apstākļiem, māsas saglabā augstu profesionālo motivāciju un sava darba jēgas izjūtu.
· Māsu labbūtības stiprināšana, īpašu uzmanību pievēršot psihiskajai veselībai, ir nozīmīga gan aprūpes kvalitātei un pacientu drošībai, gan veselības aprūpes sistēmas ilgtspējai.