Pacientu drošība sākas ar pamanīšanu, jautāšanu un rīcību
17. septembrī visā pasaulē atzīmē Pasaules pacientu drošības dienu.
Pacientu drošība nav tikai noteikumi, procedūras un kvalitātes prasības. Tā veidojas ikdienas darbā — tajā, vai risks tiek savlaicīgi pamanīts, vai par to tiek runāts, vai cilvēks, kurš saņem aprūpi, jūtas droši uzdot jautājumus, un vai veselības aprūpes profesionāļiem ir iespēja savlaicīgi rīkoties.
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka aptuveni viens no desmit pacientiem veselības aprūpē piedzīvo kaitējumu, un apmēram puse no šī kaitējuma ir novēršama. 2026. gada Pasaules pacientu drošības dienas uzmanības centrā ir droša aprūpe cilvēkiem ar neinfekcijas slimībām — ilgstošām saslimšanām, kuru aprūpe nereti notiek daudzos posmos un dažādās veselības aprūpes vietās. Jo ilgāks un sarežģītāks ir aprūpes ceļš, jo vairāk ir situāciju, kurās drošība var tikt apdraudēta.
Arī Slimību profilakses un kontroles centrs uzsver, ka pacientu drošības riski var rasties visā aprūpes procesā — no profilakses un diagnostikas līdz ārstēšanai un ilgtermiņa aprūpei. Drošībai būtiska ir gan droša un labi organizēta veselības aprūpes sistēma, gan atbalstīts personāls, gan cilvēka iesaiste savā aprūpē.
Māsas loma pacientu drošībā
Māsas pacientu drošībā ieņem īpašu vietu, jo atrodas blakus pacientam dažādos aprūpes posmos un bieži ir tās, kuras pirmās pamana pārmaiņas, riskus vai neatbilstības.
Pacientu drošību neveido tikai spēja pamanīt kļūdu. Tikpat svarīgi ir tas, vai profesionālajā vidē ir iespējams par risku runāt, ziņot un rīkoties bez bailēm no vainošanas. Drošības kultūra balstās uzticēšanās, atklātības, savlaicīgas komunikācijas un mācīšanās vidē.
Skatāmies uz pacientu drošību no abām pusēm
Pirms Pasaules pacientu drošības dienas Latvijas Māsu asociācija aicināja piedalīties divās īsās anonīmās aptaujās — vienā māsas, otrā cilvēkus, kuri saņem veselības aprūpi.
Mūsu mērķis ir paskatīties uz pacientu drošību no divām perspektīvām:
· no māsu profesionālās pieredzes — kā tiek pamanīti pacientu drošības riski, kāda ir rīcība šādās situācijās un kas palīdz vai traucē par riskiem runāt;
· no aprūpes saņēmēja pieredzes — ko cilvēki saprot ar pacientu drošību, kā rīkojas, ja kaut kas ārstēšanā vai aprūpē nav skaidrs, un vai jūtas pietiekami droši uzdot jautājumus vai lūgt apturēt darbību.
Ko iezīmē pirmās atbildes?
Lai gan atbilžu vākšana vēl turpinās, pirmās atbildes jau iezīmē vairākus uzmanības vērtus virzienus.
Māsu atbildēs redzams, ka pacientu drošības riski profesionālajā ikdienā nav tikai teorētisks jautājums. Māsas apraksta aktīvu rīcību, pamanot risku — situācijas risināšanu, informācijas nodošanu kolēģiem vai vadītājiem un ziņošanu noteiktajos procesos.
Vienlaikus atbildes parāda arī otru pusi. Runāt par risku vai kļūdu ne vienmēr ir vienkārši. Kā šķēršļi parādās bailes tikt vainotam, kolēģu reakcija, hierarhija, laika trūkums un sajūta, ka pēc ziņošanas nekas nemainīsies.
Vai ar spēju pamanīt risku pietiek, ja vide ne vienmēr iedrošina par to runāt?
Savukārt cilvēku atbildes par pieredzi, saņemot veselības aprūpi, ļauj skatīties uz pacientu drošību no otras puses — cik saprotams ir pats drošas aprūpes jēdziens, kā cilvēki rīkojas šaubu gadījumā un cik droši jūtas iesaistīties savā aprūpē.
Tieši šī abu pušu perspektīva ir īpaši nozīmīga. Drošību nevar veidot tikai profesionāļi, un to nevar uzlikt tikai uz pacienta pleciem. Tā rodas sadarbībā.
Aptaujas vēl turpinās
Atbilžu sniegšanas laiks sākotnēji bija īss, tāpēc aptaujas vēl atstājam atvērtas, lai savu pieredzi var pievienot arī tie, kuri iepriekš aicinājumu nepamanīja vai nepaspēja piedalīties.
Māsu aptauja: https://forms.gle/r3r2exboZEjdf7Fh8
Aptauja par pieredzi, saņemot veselības aprūpi: https://forms.gle/M8ikTkVbnvhqUbfv7
Abas aptaujas ir anonīmas un aizņem mazāk nekā minūti.
Pēc aptauju noslēguma Latvijas Māsu asociācija publicēs plašāku rezultātu kopsavilkumu ar diagrammām un galvenajām atziņām. Ņemot vērā aptaujas raksturu un dalībnieku skaitu, rezultāti netiks interpretēti kā reprezentatīvs pētījums par visām māsām vai visiem pacientiem, bet gan kā informatīvs ieskats pieredzē un attieksmē pret pacientu drošību.
Pacientu drošību nevar pilnībā ieraudzīt tikai procedūrās, vadlīnijās un statistikā. Tā atklājas arī tajā, ko pamanām, ko uzdrošināmies pajautāt un kā rīkojamies.
Pacientu drošība sākas ar pamanīšanu, jautāšanu un rīcību.
Ilustratīvs attēls, veidots ar mākslīgā intelekta palīdzību.