Publikācijas

Lai parādītu, ka Latvijā norit spēcīga un profesionāla māsu pētniecība, turpmāk reizi nedēļā izcelsim vienu pētījumu, ko radījušas Latvijas māsas. Šonedēļ – pētījums par tēmu, kas skar ļoti daudzas no mums un tieši ietekmē gan veselību, gan aprūpes kvalitāti: garās maiņas un 24 stundu dežūras. Nedēļas pētījums: “Pāreja no 24 stundu dežūrām uz drošākiem darba grafikiem Latvijas veselības aprūpē” / “Transition from 24-Hour Shifts to Safer Work Schedules for Nurses in Latvian Healthcare: Policy Analysis and Recommendations” Cerela-Boltunova & Klaviņa, 2025 Pētījums parāda satraucošu realitāti: · aptuveni 60% Latvijas māsu regulāri strādā ilgāk par 12 stundām, · 38% māsu vismaz reizi mēnesī veic 24 stundu dežūru. Šie skaitļi atklāj sistēmisku problēmu – hronisku personāla trūkumu, kas Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā, un darba organizācijas modeļus, kas ilgtermiņā nav ilgtspējīgi. Balstoties starptautiski atzītos noguruma un atjaunošanās modeļos, autores skaidro, kā ilgstošas dežūras ietekmē māsu veselību: pieaug nogurums, parādās miega traucējumi, trauksme un koncentrēšanās grūtības. Šīs izmaiņas tieši palielina kļūdu risku aprūpē. Pētījumā un starptautiskajos datos uzsvērts: · pēc 12 stundu darba kļūdu risks pieaug divkārt, · pēc 17 stundu nomodā reakcijas laiks kļūst līdzīgs vieglam alkohola reibumam. Daudzās ES un OECD valstīs 24h dežūras jau atceltas, pārejot uz 8–12 stundu maiņu sistēmām, kas būtiski uzlabo personāla labbūtību un pacientu drošību. Latvijai rakstā piedāvāti četri konkrēti risinājumi: pāreja uz 12 stundu maiņām, 16 stundu darba laika ierobežojums, modulāras maiņas (piemēram, 2 × 6 h vai 3 × 8 h) un elastīgi grafiki, kas pielāgoti nodaļu specifikai. Lai reformas būtu iespējamas, pētījumā skaidri definēti priekšnosacījumi: normatīvo aktu maiņa, papildu personāls un finansējums, vadības apmācība, digitālu grafiku ieviešana, pilotprojekti un regulāra kvalitātes monitorēšana. Šis pētījums ir būtisks ieguldījums diskusijā par veselības aprūpes kvalitāti un ilgtspēju Latvijā. Tas ne tikai izgaismo situācijas nopietnību, bet arī sniedz pamatotus risinājumus, kas var uzlabot darba vidi māsām, mazināt izdegšanu un nodrošināt drošāku aprūpi pacientiem. Pilns raksts pieejams šeit: https://www.mdpi.com/1660-4601/22/11/1736

Autore: Iveta Krastiņa-Paegle, Mg.sc.sal., Mg.Paed., Latvijas Māsu asociācijas Valdes locekle, vispārējās aprūpes māsa, supervizore. Eiropas darba vide kļūst arvien sarežģītāka visās nozarēs, un profesionāļiem tiek izvirzītas arvien augstākas prasības spēt mācīties, pielāgoties un saglabāt emocionālo noturību. Šajā kontekstā refleksija un profesionāli vadīta supervīzija ir kļuvušas par neatņemamām mūžizglītības sastāvdaļām. Tieši šī tēma tika aktualizēta ANSE (European Association for Supervision and Coaching) un EASC (European Association for Supervision and Coaching) 2025. gada 19. novembrī Eiropas Parlamentā notikušajā konferencē, kurā tika uzsvērts, ka reflektīvās prakses ir būtiskas visās profesionālajās jomās — gan veselības aprūpē, gan izglītībā, gan vadībā, gan citos publiskā un privātā sektora amatos (ANSE, 2025). Konference nebija vērsta uz vienu nozari, bet atspoguļoja refleksijas nozīmi plašā Eiropas darbaspēka ekosistēmā, kur profesionāļiem arvien biežāk jārisina sarežģīti, neparedzami un emocionāli piesātināti uzdevumi. Veselības aprūpe tika izmantota kā īpaši spilgts piemērs, jo šajā jomā profesionālais un emocionālais slogs ir ļoti augsts un lēmumi tieši ietekmē cilvēka dzīvību un drošību. Konferencē ANSE prezidente Miriama Ulriha (Miriam Ullrich ) uzsvēra, ka refleksija ir viena no fundamentālākajām cilvēka profesionālajām spējām, kas ļauj apstāties, izprast pieredzi un pieņemt pārdomātus lēmumus (ANSE, 2025). Lai gan šī spēja ir svarīga jebkurā profesijā, veselības aprūpē, kur intensīvs darbs, ētiski sarežģījumi un pastāvīga atbildība ir ikdiena, refleksijas nozīme kļūst īpaši kritiska. Supervīzija nodrošina drošu, profesionāli vadītu vidi, kurā šo refleksiju var attīstīt mērķtiecīgi un kvalitatīvi. Arī Latvijas normatīvie akti uzsver refleksijas nozīmi profesionālajā attīstībā. Ministru kabineta noteikumi Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” paredz, ka ārstniecības personām caurviju kompetenču apguve jāīsteno, izmantojot supervīziju kā metodi refleksijas, sadarbības, emocionālās inteliģences un komunikācijas pilnveidei (Ministru kabinets, 2022). Tādējādi Latvijā supervīzija ir ne tikai rekomendācija, bet obligāta profesionālās izaugsmes sastāvdaļa visām ārstniecības profesijām. Plašāku darba tirgus perspektīvu konferencē sniedza Maastrichtas Universitātes (Maastricht University) profesors Andriss de Grips (Andries de Grip) uzsverot, ka 92% mācīšanās darba vietā notiek neformāli un refleksija ir mehānisms, kas šo ikdienas pieredzi pārvērš profesionāli nozīmīgās kompetencēs (ANSE, 2025). Šis secinājums attiecas gan uz skolotājiem, gan sociālajiem darbiniekiem, gan uzņēmumu vadītājiem, gan ārstiem, māsām un citiem speciālistiem, kuru profesionālā darbība balstās nepārtrauktā mācīšanās procesā. ECVision kompetenču ietvara autore Mihaela Džūdija (Michaela Judy) precizēja, ka prasme pati par sevi ir uzdevums, bet kompetence rodas tikai tad, ja šī prasme tiek reflektēta, analizēta un integrēta profesionālajā situācijā (ANSE, 2025). Latvijas rakstu krājumā “Supervīzija veselības aprūpē: Rakstu krājums” (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) uzsvērts, ka supervīzija palīdz profesionāļiem — tostarp ārstiem, māsām, rehabilitācijas speciālistiem un veselības aprūpes vadītājiem — drošā vidē analizēt sarežģītas situācijas, atpazīt profesionālos riskus un attīstīt emocionālo noturību. Krājuma autori norāda, ka supervīzija “stiprina profesionālo autonomiju, uzlabo komandas sadarbību un mazina izdegšanu”, un šie ieguvumi ir būtiski visās profesionālajās jomās, kur darba saturs ir emocionāli intensīvs vai sociāli nozīmīgs (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024). Konferences ietvaros kā spilgts piemērs tika izcelta veselības aprūpe. Sandra Postele (Sandra Postel; President of the Nursing Chamber of North Rhine-Westphalia) norādīja, ka bez refleksijas ārstniecības personas nespēj skaidri identificēt savas vajadzības, pamanīt riskus un aizstāvēt drošus darba apstākļus (ANSE, 2025). Supervizore un koučs Inga Šadurska uzsvēra, ka refleksija ir būtiska ne tikai veselības aprūpes līderiem, bet arī izglītības, sociālās aprūpes un uzņēmējdarbības vadītājiem, jo profesionālis, kurš nereflektē, parasti reaģē impulsīvi un situatīvi, savukārt reflektējošs profesionālis pieņem pārdomātus, skaidrus un argumentētus lēmumus. (ANSE, 2025). Tas uzskatāmi parāda, ka refleksija ir universāla kompetence, kas stiprina lēmumu kvalitāti un emocionālo līdzsvaru neatkarīgi no profesionālās jomas. Kopumā gan Eiropas līmeņa profesionālās organizācijas, gan Latvijas normatīvie akti un profesionālā literatūra uzsver, ka refleksija un supervīzija ir būtisks pamats drošas, kvalitatīvas un profesionāli ilgtspējīgas prakses nodrošināšanai visās profesijās, taču īpaši veselības aprūpē, kur tās tieši ietekmē pacientu drošību, aprūpes kvalitāti un profesionāļu labbūtību. Tās palīdz attīstīt klīnisko un starpprofesionālo domāšanu, stiprināt emocionālo noturību, mazināt izdegšanu, uzlabot komandas sadarbību un pieņemt pamatotus, ētiski atbildīgus lēmumus. Supervīzija nav papildinājums vai luksuss — tā ir obligāta, normatīvi noteikta un profesionāli nepieciešama sastāvdaļa ārstniecības personu profesionālajā attīstībā un veselības aprūpes sistēmas ilgtspējā. Tāpēc aicinu ārstniecības personas un veselības aprūpes iestāžu vadību skaidri atzīt supervīziju par neatņemamu profesionālās prakses daļu un nodrošināt tās regulāru, sistemātisku izmantošanu. Refleksija un supervīzija ir ne tikai iespēja attīstībai — tās ir pamats drošai, kvalitatīvai un cilvēkorientētai aprūpei, kas veido profesionāli stipras un noturīgas komandas. Atsauces ANSE. (2025). Reflection as essential for lifelong learning in Europe. European Association for Supervision and Coaching. https://anse.eu/wp-content/uploads/2025/11/2025-11-27-REFLECTION-AS-ESSENTIAL-FOR-LIFELONG-LEARNING-IN-EUROPE.pdf Ministru kabinets. (2022). Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu (MK noteikumi Nr. 617). https://likumi.lv/ta/id/355161 Rīgas Stradiņa universitāte. (2024). Supervīzija veselības aprūpē: Rakstu krājums [Elektroniskais izdevums]. Rīgas Stradiņa universitāte. https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/supervizija-2024_elektroniskais_izdevums.pdf

The European Federation of Nurses Associations (EFN) welcomes the new European Commission’s initiative - European Care Strategy, launched on 7 September, accompanied by two Recommendations for Member States on the revision of the Barcelona targets on early childhood education and care, and on access to affordable high-quality long-term care, which will hopefully respond to the challenges of ageing and rising unmet care needs in the EU and Europe. “We have all recognised over the last two years how important the role of nurses is in our health systems and in our society. We have talked a lot about a more resilient society and nurses are playing a fundamental role in this resilience of our societies. Nurses have shown terrific commitment beyond sometimes unimaginable situations in order to maintain the care system and wider health system, through their dedication under unprecedented challenges and extreme stress. We should not forget this”, Commissioner Schmit, EFN April 2022 General Assembly.

7. septembrī, pacientu un mediķu profesionālās organizācijas ar politiskajām partijām un to apvienībām parakstīja veselības nozares sadarbības memorandu, pirms 14. Saeimas vēlēšanā vienojoties par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā nākamajos gados. Memoranda galvenais mērķis ir valstiskā līmenī panākt attieksmes maiņu pret veselības nozari, kas ir Latvijas valsts, tautas un katra indivīda pastāvēšanas un labklājības pamats. Lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kā arī samazinātu novēršamo nāvju skaitu, nākamajos četros gados ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes sistēmas organizācijā, mūsdienīgu pakalpojumu un zāļu pieejamībā.

Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa, sveicot darbiniekus Starptautiskajā māsu dienā, teica: “Veselības nozare ir tā, kurā bez komandas nevar neko, un māsas un māsu palīgi ir neatņemama un būtiska komandas sastāvdaļa, kuru trūkums uzreiz ir jūtams.”

"Tālāk vairs nav, kur piekāpties" un "nāksies intensificēt gatavošanos nozares streikam", sacīja Latvijas Veselības un sociālo aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris. Tikmēr nozares asociācijas šādus skaļus paziņojumus pēdējā laikā nav publicējušas un arī uzrunātas neslēpa – redzējums ar arodbiedrību un pat savā starpā nesakrīt. Tikmēr atbildīgā ministrija par arodbiedrības gatavību ir informēta, taču nepiekrīt, ka mediķi būtu atstāti novārtā.

Rīgas pilī otrdien, 3. maijā, notika 2021. gadā piešķirto valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – pasniegšanas svinīgā ceremonija. Apbalvojumus saņēma 63 izcilas personības, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Studenti, kas šogad absolvēs medicīnas koledžas māsu specialitātē, diplomus nesaņems. Lai varētu strādāt savā profesijā, būs nepieciešams vēl viens gads universitātē, vēsta rus.lsm.lv

Karš Ukrainā no valsts licis bēgt jau miljoniem cilvēku. To vidū ir arī veselības aprūpes darbinieki – ārsti, medicīnas māsas, studenti un citi cilvēki, kuru zināšanas viņiem ļautu turpināt strādāt savā profesijā arī šeit – Latvijā. Lai to palīdzētu nodrošināt, valsts jau veikusi izmaiņas procesos, lai cilvēki ar mediķa izglītību Latvijā varētu iespējami ātri uzsākt darbu. Arī tad, ja cilvēkiem nav latviešu valodas zināšanu. Arī organizācijas atbalsta noteikto kārtību un gaida pieteikumus, taču to šobrīd ir gaužām maz.

Aizvadīta “Gada balvas medicīnā 2021” svinīgā ceremonija, un tajā pasniegtas balvas 22 nominācijās. Balvu nominācijā “Gada māsa” saņēma Jelgavas ģimenes ārsta pediatra prakses “Ilstre” māsa Arta Rasimenoka, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.

Deviņas ārstniecības iestādes Latvijā ir atsūtījušas pieteikumus par gatavību nodarbināt mediķus, kuri ierodas Latvijā no kara plosītās Ukrainas, konferencē par militāro un civilo medicīnas dienestu sadarbību ārkārtas situācijās pauda Veselības inspekcijas (VI) Reģistru nodaļas vadītāja Andžela Gudre.

«Ковидный» 2021-й, с одной стороны, принес бесконечный стресс и выгорание. С другой — осознание того, что даже в самой безвыходной ситуации иногда случаются чудеса, говорит директор по уходу за пациентами больницы Гайльэзерс Инесе Будзила — героиня сюжета передачи «Домская площадь» на Латвийском радио 4.

Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina kanāla TV24 raidījumā "Uz līnijas" komentēja medicīnas māsu iesaisti fiktīvajā vakcinācijā.

25. janvārī stājas spēkā Grozījumi Ārstniecības likumā un Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, ar kuriem tiek atcelta prasība par specialitātes sertifikāta nepieciešamību patstāvīgas profesionālas darbības veikšanai māsas specialitātē.

Viesis: Ilze Ortveina, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente

Saeima 13. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, atsakoties no sertifikācijas procesa medicīnas māsu un zobārstniecības māsu praksē.