Latvijas Māsu Asociācija

Aktualitātes › Uzbrukumiem pret veselības aprūpes personālu ir jāapstājas, īpaši laikā, kad pasaule cīnās ar Covid–19

29/05/2020

Gan ārsti, gan medicīnas māsas un citi veselības aprūpes darbinieki daudzās valstīs par cīņu ar Covid–19 pandēmijas laikā ir godināti kā varoņi.

Tomēr ne visi un visur novērtē viņu centienus un ieguldījumu. Kopš pandēmijas sākuma ziņu virsraksti ir fiksējuši arī stāstus par veselības aprūpes personālu, kas ir saskārušies ar uzbrukumiem darbā, ceļā uz savu darbu veselības aprūpes iestādēs vai ceļā no tā.

Rakstu iztulkojis Pēteris Apinis, Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal  un Latvijas Ārstu biedrības žurnāla „Latvijas Ārsts”galvenais redaktors

Donna Makkeja, Mihele Heislere, Ranita Mišori, Hovards Katons, Otmārs Kloibers

Uzbrukumiem pret veselības aprūpes personālu ir jāapstājas, īpaši laikā, kad pasaule cīnās ar Covid–19

Gan ārsti, gan medicīnas māsas un citi veselības aprūpes darbinieki daudzās valstīs par cīņu ar Covid–19 pandēmijas laikā ir godināti kā varoņi.

Tomēr ne visi un visur novērtē viņu centienus un ieguldījumu. Kopš pandēmijas sākuma ziņu virsraksti ir fiksējuši arī stāstus par veselības aprūpes personālu, kas ir saskārušies ar uzbrukumiem darbā, ceļā uz savu darbu veselības aprūpes iestādēs vai ceļā no tā.
Medicīnas māsas un ārsti ir apmētāti ar olām un fiziski savainoti Meksikā.
Kā tiek ziņots, Filipīnās, kādai medicīnas māsai uzbruka vīrieši, uzlēja viņai uz sejas balinātāju, nodarot nopietnu kaitējumu redzei.
Ziņojumos no Indijas ir aprakstīts, kā veselības aprūpes darbinieki tiek piekauti, nomētāti ar akmeņiem,  apspļaudīti, saņem draudus un tiek padzīti no mājām. Tie ir tikai daži piemēri no daudzām valstīm, tostarp ASV un Austrālijas. Diemžēl vardarbība pret veselības aprūpes personālu nav jauna parādība.
Arvien biežāki uzbrukumi tika dokumentēti pasaules klīnikās un slimnīcās jau pirms Covid–19 pandēmijas.
Agresija pret veselības aprūpes darbiniekiem un veselības aprūpes iestādēm ir kā nožēlojama  kara taktika, kas noraida starptautiskos cilvēktiesību un humanitāro tiesību aktus. 2020. gada maijā Afganistānā notika bruņots uzbrukums Kabulas slimnīcas dzemdību nodaļai, kurā tika nogalināti vismaz 24 civiliedzīvotāji, tostarp divus zīdaiņi.
Pat ārkārtēja stāvokļa laikā tūkstošiem cilvēku, kas humānās palīdzības ietvaros ir pārvietoti opozīcijas pārvaldītajos Sīrijas ziemeļrietumu apgabalos, tiek bombardēti, un Sīrijas valdība turpināja bombardēt veselības aprūpes iestādes šajā reģionā.
Vardarbības akti ir jānosoda jebkurā kontekstā.
Pašreizējos uzbrukumus īpaši šausminošus padara fakts, ka veselības aprūpes profesionāļi ikdienā reaģē uz krīzi, kas dziļi ietekmē visu sabiedrību.
Dažu valstu valdību nespēja pienācīgi nodrošināt un pārvaldīt resursus šajā pandēmijas laikā nozīmē tikai to, ka veselības aprūpes personāls katru dienu riskē ar savu dzīvību, rūpējoties par Covid–19, viņiem nav pietiekams individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājums un nav veikti citi drošības pasākumi viņu darba vietās.
Tā rezultātā tūkstošiem veselības aprūpes darbinieku visā pasaulē paši ir  inficējušies ar smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusa 2 (SARS-CoV-2) izraisīto slimību Covid–19, un tādējādi paši tiek uztverti par sabiedrības veselības apdraudējumu.
Šī situācija ir radījusi vardarbību pret viņiem viņu darba vietās. Šī reakcija, visticamāk, vēl vairāk saasinās ar Covid–19 saistītu stresu un sarežģījumus, ko veselības aprūpes darbinieki un viņu ģimenes piedzīvo šajā pandēmijas laikā.
Līdz ar visu valstu veselības aprūpes sistēmu pārslodzi šajos Covid–19 pandēmijas apstākļos, uzbrukumi veselības aprūpes darbiniekiem nozīmē uzbrukumus visiem iedzīvotājiem.
Mēs visi esam atkarīgi no veselības profesionāļu veselības un labklājības, lai viņi varētu turpināt nodrošināt veselības aprūpi indivīdiem, ģimenēm un kopienām ar un bez Covid–19.
Uzbrukuma un ļaunprātīgas izmantošanas iemesli pret veselības aprūpes personālu ārkārtas situācijās ir dažādi, atšķiras vietējie apstākļi. Dažos apstākļos visticamākie dzinuļi Covid–19 ir bailes, panika, nepareiza informācija par SARS-CoV-2 izplatīšanās ceļiem un veidu, kā arī maldu ziņu radītas dusmas.
Dažu valstu valdību vadītāji ir reaģējuši, paziņojot par ātru un dažos gadījumos pat par drakonisku sodu tiem, kas uzbrūk veselības aprūpes darbiniekiem. Tomēr pagaidām vardarbības cēloņi nav novērsti, un ir maz ticams, ka ar sodiem vien šie uzbrukumi tiks ierobežoti. Lai sniegtu efektīvas atbildes, ir jāpievēršas pamatcēloņiem.
Ieteicams nekavējoties veikt šādas darbības: 
• pirmkārt, visās valstīs ir jāapkopo datus par to, cik bieži un kā notiek uzbrukumi veselības aprūpes personālam, tostarp, saistībā ar Covid–19 pandēmiju, lai pilnībā izprastu problēmas mērogu un izstrādātu intervences pasākumus uzbrukumu novēršanai novērstu uzbrukumus un izstrādātu reakciju uz tiem.
Valstu un starptautiskām struktūrām jāiesaistās PVO koordinētos globālos centienos. Šajā iniciatīvā jāiekļauj mācības, kas gūtas no iepriekšējiem centieniem dokumentēt vardarbību pret veselības aprūpes personālu, piemēram, uzbrukumiem ārstiem,  kas vadīja poliomielīta vakcinācijas kampaņas vai mediķiem, kas rūpējas par Ebolas vīrusa izraisītās slimības pacientiem.
Dati par uzbrukumiem, kas raksturīgi Covid–19 pandēmijai, ir sistemātiski jāapkopo un jāiekļauj Veselības aprūpes iestāžu uzraudzības sistēmā. Lai izveidotu stingru uzraudzības sistēmu, ļoti svarīgs ir visu dalībvalstu un to kopienu globālais atbalsts šiem centieniem. Valstiskos datus būtu jāapkopo veselības, labklājības vai drošības ministrijās. Ir jāizstrādā vai jāpaplašina mehānismi, kas ļauj analizēt, apmainīt un izplatīt informāciju par vardarbību pret veselības aprūpes personālu, par piemēru izmantojot ziņojumus no veselības aizsardzības drošības militāros konfliktos koalīcijas un datus, kurus apkopojusi Insecurity Insight.
• otrkārt, ir jānovērš un jānosoda uzbrukumi veselības aprūpes personālam. Ir jāveido partnerības vardarbības novēršanai.
Vietējām un valstu valdībām ir jāsadarbojas ar pilsonisko sabiedrību,  sabiedrības grupām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, lai uzsvērtu problēmu – uzbrukumiem veselības aprūpes darbiniekiem. Īpaši jāsadarbojas sabiedrību profilakses, blakuspasākumu un ziņošanas jautājumos. Piemēram, Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas Veselības aprūpes grupa (HealthCare in Danger) nesen publicēja kontrolsarakstu, lai novērstu vardarbību pret veselības aprūpes darbiniekiem, reaģējot uz Covid–19 pandēmiju, kurā iekļauti arī ieteikumi komunikācijai un sadarbībai.
• treškārt, ir jānovērš nepareiza informācija un dezinformācija par Covid–19 pandēmiju. Plaši izplatītā neinformētība un dezinformācija par Covid–19, tostarp, sazvērestības teorijām, ir veicinājusi dažu grupu,  piemēram, veselības aprūpes darbinieku, dēmonizāciju.
Valdībām, starptautiskajām sadarbības struktūrām un sociālo plašsaziņas līdzekļu  uzņēmumiem ir jāturpina pilnveidot un izvērst efektīvas sabiedrības informēšanas  kampaņas, lai nodrošinātu sabiedrības locekļu informētību un izglītošanu, kā arī lai labotu nepareizu informāciju. Tajos būtu jāiekļauj skaidra un kodolīga informācija par to, kā SARS-CoV-2 tiek un kā netiek izplatīta, kā arī par zinātni, kas spēj sniegt atbildes. Ņemot vērā to, ka daudzviet sabiedrību raksturo liela neuzticība, panākumus var gūt tikai iesaistot informācijas kampaņās arī galvenos uzticamos kopienas dalībniekus un organizācijas.
• ceturtkārt, ir nepieciešama atbildība.  Mums ir jāpieprasa valstu un pašvaldību spēcīgas un atbildīgas atbildes reakcijas un darbības pret vainīgajiem, kas veic uzbrukumus medicīnas profesionāļiem.  Pret šādu, pret veselības aprūpes personālu vērstu vardarbību jāvēršas ar ātru reakciju no tiesībaizsardzības un tiesību sistēmu puses.  Vietējām tiesībaizsardzības iestādēm ir pilnībā jāizmeklē incidenti, par ko ir saņemtas ziņas, izmantojot objektīvu, uz pierādījumiem balstītu procesu. Ir jānodrošina pilnīga atbildība par šiem noziegumiem,  un vainīgie ir jāsauc pie atbildības.
• visbeidzot, veselības nozares profesionālajām apvienībām, sabiedrībām  un visu specialitāšu un disciplīnu medicīnas organizācijām ir jāapvienojas, lai stingri vērstos pret visiem diskriminācijas, iebiedēšanas un vardarbības aktiem pret veselības aprūpes darbiniekiem . Tām ir nekavējoties jānosoda vardarbība, ja tāda notiek, un jāpiedalās iniciatīvās, kuru mērķis ir reaģēt uz vardarbības izskaušanu.
Šie pasākumi ir jāveic tūlīt un tagad.
Aizsargājot veselības aprūpes personālu, mēs aizsargājam savas vērtīgākās vērtības cīņā pret Covid–19: ārstiem, medmāsām, neatliekamās medicīniskās palīdzības tehniķiem, medicīnas un elpošanas tehniķiem, laboratorijas darbiniekiem un daudziem citiem, kas atrodas pandēmijas apkarošanas cīņas priekšējās rindās.