Latvijas Māsu Asociācija

Aktualitātes › Informācija plašsaziņas līdzekļiem

31/10/2018

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

 Latvijas Māsu asociācija pauž neizpratni un sašutumu par to, ka 2019. gada budžeta projektā nav paredzēts finansējums darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes nozarē un jaunās valdības veidošanas sarunās ir izskanējis nodoms atcelt Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Latvijas Māsa – ir veselības aprūpes sistēmas SIRDS un DVĒSELE, bez kuras nav iespējama kvalitatīva ārstniecība! Diemžēl, nākas atzīt, ka tie ir tikai skaisti vārdi.

Normālais pagarinātais darba laiks, zemais atalgojums un ilgstošie tukšie politiskie solījumi ir veicinājuši Māsas profesijas izskaušanu no veselības aprūpes sistēmas, kas vienlaikus paredz arī pacientu aprūpes izskaušanu.

Latvijas Māsu asociācija vērš sabiedrības uzmanību, ka plānotā Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšana, Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam nepildīšana un Veselības Ministrijas darba grupā (VM 12.06.2018 rīkojumu Nr.118 “Par darba grupas izveidi veselības  aprūpes nozarē strādājošo personu darba samaksas palielināšanu”) ignorēšana valdībā, rada redzamu situāciju, ka jau tuvākajā nākotnē Latvijā veselības aprūpe var palikt bez profesijas Māsa, bet pacienti bez aprūpes.

Lai cik dīvaini tas arī būtu, mēs runājam par profesiju Māsa, par tās pastāvēšanas iespējām Latvijā 21.gadsimtā. Mēs vairs nevaram runāt par nākotnes attīstības iecerēm, virzību uz attīstīto valstu Māsu profesijas praksi, bet gan par reālu iespēju būt!

Jautājums politiskajai elitei: ”Varbūt Latvijai nav vajadzīgas Māsas? Varbūt valsts simtgades plānā ir paredzēts citāda veida aprūpes modelis, kurā aprūpi nodrošinās tehniska mašīna, kuru sauks par veselības aprūpes sistēmas SIRDI un DVĒSELI?”

Pēdējos divos gados tika daudz strādāts pie veselības aprūpes reformas, un tas bija labi iesākts darbs, kurā Veselības ministrija kopā ar Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību un citiem partneriem strādāja, lai izvērtētu patieso situāciju nozarē, novērstu darba roku trūkumu veselības aprūpē un noteiktu ārstniecības iestādēs strādājošajiem darba samaksas palielināšanai nepieciešamo finansējumu vidējā termiņā, kā arī risinātu turpmāk iespējamu pakalpojumu sniegšanu normāla darba laika ietvaros ar esošajiem cilvēkresursiem un jauno speciālistu piesaisti. Ir panākta daudzpusēja partneru vienošanās, ka darba samaksas pieaugumam ārstniecības iestādēs strādājošiem 2019.- 2021.gadam ir jābūt vidēji 20% apmērā katru gadu. 2021.gadā ārstu vidējai darba samaksai sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu, no kuras tālāk tiek atvasināta formula 100/ 60/ 40, kas ir darba samaksas aprēķins ārstiem, māsām un citiem speciālistiem. Taču šim darbam izskatās, ka nebūs turpinājuma ar labām beigām, jo politiskā arēna ir akla un ilgstoši turpina demonstrēt Latvijas sabiedrībai tuvredzību attiecībā uz valsts veselību. To apliecina arī valdības noraidījums Veselības ministrijas sagatavotajam un parlamentā iesniegtajam nepieciešamā finansējuma pieprasījumam kā prioritāram pasākumam 2019. – 2021. gada vidēja termiņa budžeta sagatavošanas laikā ar atrunām, ka tagad visu prasiet nākošajai valdībai. Un kā tad ar pēctecību? Kur paliek atbildība par iesākto? Vai tautas labklājība tiek mērīta tikai četrgadēs?

Diemžēl, šī ir patiesā īstenība un tā ir mūsējā – visas sabiedrības īstenība, sāpe un veselība! Ja sabiedrība pieļaus, ka tiks atcelts Veselības aprūpes finansēšanas likums, ārstniecības personas, kuru rokās ir cilvēka veselība un dzīvība joprojām būs tādā līmenī, kāds ir mazkvalificētam darba spēkam, taču atbildība tiks prasīta visaugstākajā pakāpē. 2014. – 2020. gadam rakstīto veselības aprūpes reformu virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi. Lai to sekmīgi paveiktu, valsts veselības aprūpes budžetam tika plānots novirzīt līdz 2020. g. vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un to atbalsta Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija. Valdības pienākums – minēto apņemšanos izpildīt- ir nostiprināts Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Taču, ja tiks atcelts vai mainīts Veselības finansēšanas likums, tiks atcelts likumā nostiprinātais valdības pienākums īstenot šo procesu un Latvijas veselības aprūpe joprojām būs viena no trūcīgākajām, tātad arī nedrošākajām Eiropā. Vai tas saskan ar sabiedrības kopējiem mērķiem – vesels cilvēks, vesela un stipra valsts! Vai tomēr politiskai elitei ir izdevīgs slims un neaprūpēts Latvijas iedzīvotājs, un tātad arī slima valsts?

Sabiedrībai šobrīd ir jāzvana lielās trauksmes zvani par to, ka atceļot veselības aprūpes finansēšanas likumu pastāv reāli draudi, ka pacientam nebūs pie kā iet, jo nebūs ne māsu, ne ārstu! Iespējams, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums šobrīd ir nepilnīgs un nepatver visas sabiedrības intereses, taču tas nav pamats tā atraidīšanai, bet gan kopējam dialogam un pilnveidei.

         Latvijas Māsu asociācija cer, ka valdība strādā sabiedrības labā un, ka tai ir saistoši solījumi, kopējā labuma mērķi un rūpes par Latviju!

 

 Latvijas Māsu sabiedrības vārdā,

Latvijas Māsu asociācijas valde

 31.10.2018.Rīga.Latvija